Зачарованные тайной

Vēlme nokļūt aiz noslēpumainās robežas, vietās, kas nav pieejamas parastajiem mirstīgajiem, un drudžainā tieksme pēc ezotēriskām atklāsmēm joprojām rosina prātus. Arī mūsdienās apburtas pūļi seko smieklīgiem šarlatāniem vai pseidoburvjiem, paļaujoties uz krāpnieku solījumiem norādīt ceļu uz svētīgu garīguma zemi. Aleksandra Dāvida-Nēla pēc iepazīšanās ar J. Blavatsku aizraujās ar Tibetu – dievu un gudro zemi – un pavadīja Āzijā vairāk nekā 14 gadus, spējot iekļūt eiropiešiem slēgtajā Lhasā. Var teikt, ka viņai paveicās: patiesi mistiķi un magi viņai sastapās viņas meklējumos. Taču viņai nācās saskarties arī ar daudzveidīgiem, reizēm smieklīgiem, reizēm bezgalīgi nožēlojamiem spiritistiem, iesācējiem okultistiem, slepeno biedrību locekļiem un citiem dīvaiņiem. Tieši par šīm tikšanām, par viņas acīm atklātajiem “cilvēciskajiem fenomeniem” ir grāmata “Noslēpuma apburti”. Iespējams, tā kādu izklaidēs, taču autore to rakstīja cerībā, ka tā liks lasītājam aizdomāties, jo godīgs un cēls ceļš uz augstiem garīgiem mērķiem ir klāts ar ērkšķiem un pilns ar daudziem maldiem. Un tomēr ekstravagantu “nodarbību” cienītājos slēpjas garīguma un gudrības dīgļi. Tāpēc mums nevajadzētu neko noraidīt a priori. Pastāv slieksnis, aiz kura sākas Nezināmais, taču nevajadzētu to pārkāpt bez prāta lāpas un nezaudēt modrību.