Рождение трагедии

Frīdrihs Nīče (1844–1900) – vācu filozofs, klasiskais filologs, dzejnieks, tādu slavenu darbu autors kā “Aiz labā un ļaunā”, “Antikrists”, “Tā runāja Zaratustra” un citi. “Traģēdijas dzimšana no mūzikas gara” ir estētisks traktāts, kurā Nīče izklāstīja savu skatījumu uz mākslas pirmsākumiem, kas radās Senajā Grieķijā. Tieši mākslā, pēc filozofa domām, senie grieķi atrada pretlīdzekli esības bezjēdzībai. Senās Grieķijas mākslā autors saskata pastāvīgu cīņu starp diviem principiem jeb estētiskās pieredzes veidiem, kurus viņš dēvē par apollonisko un dionīsisko. Apolloniskais princips, pēc Nīčes domām, iemieso kārtību, harmoniju, mierīgu artistiskumu un rada plastiskās mākslas (arhitektūra, tēlniecība, glezniecība, grafika), savukārt dionīsiskais princips ir reibums, aizmirstība, haoss, ekstātisks identitātes izšķīšana masā, kas rada neplastisko mākslu (pirmkārt, mūziku). Apolloniskais princips pretstatās dionīsiskajam kā mākslīgais pretstatās dabiskajam, nosodot visu pārmērīgo, neproporcionālo. Tomēr šie divi principi ir neatdalāmi viens no otra, tie vienmēr darbojas kopā. Tie cīnās, pēc Nīčes domām, māksliniekā, un abi vienmēr ir klātesoši jebkurā mākslas darbā.