Действуй! Беги!

Es biju parasts cilvēks, kurš, tuvojoties trīsdesmit gadu slieksnim, sāk apzināties, ka daudzi bērnības sapņi tā arī paliks tikai sapņi. Ka dabas dāvātā ķermeņa garantijas nobraukums drīz beigsies, iestāsies slimības, un līdz ar tām vājums un nomāktība. Ka gads seko gadam, bet dzīve nemainās. Kaut kas pietrūkst. Kaut kas vienkāršs un praktisks, ko ir ļoti viegli izdarīt un kas nav atkarīgs ne no viena. Kaut kas tik maģisks, lai tas, tieši tā – pēkšņi mainītu visu dzīvi. Es, tāpat kā visi, meklēju savu maģisko tableti. Un tad kādu dienu uzvilku sporta apavus un skrēju. Skrēju – un dzīve patiešām sāka mainīties. Es sāku daudzas lietas saprast citādi. Atgriezās pārliecības, azarta, cīņas sajūta. Pārsteidzoši, bet tikai gada laikā, skrienot, viss nostājās savās vietās. Vai es uzzināju kaut ko jaunu? Nē. Vienkārši skriešana sniedza jaunas sajūtas, un līdz ar tām – arī citu dzīves izpratni.