Философия антикризисного мышления

Ikviens jau ir sapratis, ka krīze ir visuresoša. Bet ne visi ir apjautuši, kā tai izturēties. Vai nu kā pret santehniķi ar plānotu radiatori maiņu, vai kā pret negaidīti ieradušos tāliem radiniekiem. No vienas puses dzīve bez krīzēm ir nonsens, jo krīze ir attīstības pamats. No otras puses – ekstrēms, kas izjauc mūsu eksistences “grafiku”. Miroļubovs Norbekovs, slavenais filozofijas meistars visiem dzīves gadījumiem, apgalvo: krīze jums kļūs nevis par katastrofu, bet par likteni virzošu spēku, ja atradīsiet pareizo attieksmi pret to. Savu pašu. Krīze ir laba pati par sevi vismaz tāpēc, ka pretējā gadījumā mēs nekad nebūtu uzzinājuši, cik brīnišķīgi un laimīgi dzīvojām pirms tās. Krīzes ir ieliktas cilvēka dabā, tieši tās palīdz īstenot galveno cilvēciskās dabas īpašību – attīstīties un pilnveidoties, tas ir, pastāvīgi mainīties. Ja proti izkļūt no krīzes, nozīmē, proti vadīt savu likteni.