Свет за туманом

Grāmata “Gaisma aiz miglas” tika pirmoreiz publicēta 1914. gadā un uzreiz kļuva par bestselleru. Tā ir vēstuļu krājums no “viņpasaules”, ko ar automātiskās rakstīšanas palīdzību saņēma Elza Bārkere no sava nelaiķa drauga – tiesneša Deivida Patersona Hotča. Grāmatas publicēšanas brīdī viens no viņa dēliem un vairāki draugi vēl bija dzīvi. Neviens no viņiem iepriekš nebija pazīstams ar Elzu Bārkeri, tomēr viņi apstiprināja, ka spriedumu īpatnības un domu izteikšanas maniere ļauj noteikt tiesneša Hotča autorību. Piecdesmit “vēstules”, no kurām sastāv grāmata, atgādina ceļotāja piezīmes un ir bez lieka patosa, kas tik bieži piemīt vēstījumiem no “otras puses”. To autors stāsta par vietu, kurā viņš nokļuva pēc fiziskās nāves: par sadzīves īpatnībām, jaunajiem paziņām, savu Skolotāju, kurš viņam palīdz garīgajā attīstībā, un atklātajām zināšanām. Ievadot vienu no pirmajiem grāmatas izdevumiem, Elza Bārkere par “vēstulēm” rakstīja: “Ja tās kaut vienam lasītājam sniegs tādu pašu priecīgu nemirstības sajūtu, kādu tās sniedza man, tad es būšu pilnībā atalgota par savu darbu.”