Путь в себя

Ja cilvēks nav priecīgs par to, ka viņš dzīvo, kam gan viņš vispār var priecāties?! Viena no galvenajām mūsu dzīves patoloģijām ir ikdienišķība, kas atņēmusi mums prieku būt, padarījusi dzīvi bezjēdzīgu ar pseidoserjozību un mūsu pašu nenozīmīgumu, atņēmusi pārdzīvojumus, atstājot tikai sociālo lomu programmas. Jo, ja man ir es, ne vara, ne nabadzība, ne bagātība, ne zināšanas, ne to trūkums – nekas un neviens nevar man traucēt būt. Un priecāties par šo dzīvi. Tas nenozīmē, ka mums viss būs lieliski, ka mēs necīnīsimies, nemocīsimies, neskumsim – cīnīsimies. Notiks tikai viena, bet nenovērtējama izmaiņa: ēka ar nosaukumu “dzīve” iegūs pamatu ar nosaukumu “būtības prieks”. Izdevums ietver divas iepriekš izdotas grāmatas: “Labi sēžam” un “Spēles, ko spēlē Es”.