Пусть жизнь течет

Pensijas vecuma bankas prezidents, golfa spēlētājs, vīrs un tēvs – tas viss īsti neatbilst indiešu guru stereotipam… Ramešs Balsekars ir Nisargadatas Maharadža garīgais mantinieks, kurš no viņa saņēma tiešu intuitīvu zināšanu nodošanu par to, kas cilvēks patiesībā ir un kas viņš nav. Apjukums starp vienu un otru ir mūsu nelaimes cēlonis. Tiklīdz mēs sākam redzēt skaidrāk, laime mūs sasilda kā saule. Ļaujiet dzīvei plūst. Lai nekas neierobežo tās svētīgo plūsmu jūsos un ap jums, saka Balsekars, un cilvēki kļūst laimīgāki, uztverot patiesību aiz šī parastā, veiksmīgā indiešu pensionāra vārdiem. Viņa dzīve un pasaules uzskats padara viņu par to meistaru, kurš simbolizē ideālu tiltu starp Austrumiem un Rietumiem, starp garīgo un materiālo.

“…Dzīves patiesība ir tāda, ka tās bultas dzeļ, taču sāpīgā sajūta no šiem dzeloņiem saglabājas pārsteidzoši īsu brīdi; tieši tāpat pasakainais nedēļas vai divu atvaļinājuma spožums izzūd tikpat ātri un noteikti. Cilvēku izjusto laimes sajūtu, pēc daudzu psihologu secinājumiem, spēcīgāk nosaka gēni, nevis apkārtējā realitāte. Lai cik traģiski vai komiski būtu dzīves kāpumi un kritumi, cilvēki neatlaidīgi atgriežas pie tā laimes līmeņa, kas viņos ir iedzimts.”

“Cilvēks vēlas turpināt savu “dzīvošanu” un savu “darīšanu” un tajā pašā laikā pieprasa, lai iestātos “Būtība”. Viņš nepārtrauks karu, bet viņam ir vajadzīgs miers, viņš to alkst un pieprasa! Cilvēks nav gatavs ļaut savai dzīvei brīvi plūst – tā ir vienīgā problēma. Viņš vēlas pamosties realitātē, atklāt savu “īsto būtību”, bet nemetot prom miega realitāti.”